Parks » Parka administrācija

Mērķi

Mūsu mērķi

• Aizsargāt dabas, vēstures, ainavu un vides vērtību kompleksu un saglabāt augu un dzīvnieku valsts bioģenētiskās vērtības, kā arī pašreizējos ģeomorfoloģiskos aspektus.
• Nodrošināt labākus dzīves apstākļus attiecīgo kalnu apgabalu iedzīvotājiem.
  Veicināt zinātnisku izpēti un izglītību vides jomā (vides kultūras izplatīšana).
• Veicināt zemkopības, mežkopības un lopkopības atjaunošanu šiem mērķiem piemērotākajās teritorijās, ievērojot vides aizsardzības uzdevumus.
• Radīt attīstības iespējas, izstrādājot nopietnas nostādnes, lai aizsargātu dabas vērtības, kuras ir šīs teritorijas patiesais resurss – šis ir mūsu galvenais uzdevums.

Parka raksturīgās īpatnības

Kādēļ Dolomīta kalnos izveidots parks?
Nacionālais parks Dolomiti Bellunesi ticis dibināts, lai aizsargātu teritoriju ar milzīgu ainavisko un dabas vērtību. Kalni Vette di Feltre un Monte Serva ar savu floru bija ļoti slaveni jau 18. gadsimtā. Retās sugas un iespaidīgā vides daudzveidība ir skaidrojama vispirmām kārtām ar ģeogrāfisko atrašanās vietu. Parks atrodas Alpu dienvidaustrumu malā, grūti pieejamā reģionā, kurš daļēji nebija ledus segas klāts ļoti aukstajos periodos, kuri sekoja viens otram kvartārajā periodā, kurš beidzās pirms 10000-12000 gadiem.
Ar parka reģionu ir saistītas dažādas vides un kultūras. Lauku ciematiņi, kas atrodas nogāzēs iepretim Valle del Piave (Feltrino un Bellunese apgabalos), neapšaubāmi ļoti atšķiras no pilsētiņām Agordo vai Val di Zoldo, kuras atrodas nogāzēs ar pavisam citādām raksturīgajām klimatiskajām un ģeoloģiskajām īpatnībām.
No vides viedokļa interesantākās vietas ir atrodamas augstākajās teritorijās, plakankalnēs, glaciālas izcelsmes baseinos. Taču ne mazāk nozīmīgas vietas ir arī ielejās un biežāk apmeklētajos apgabalos. Lielā vides un ainavu dažādība ir visraksturīgākā Parka iezīme – it sevišķi to var novērtēt vasarā, ziedoņa pašā plaukumā.

Alpi Feltrine
Parka tālākajai rietumu daļai, kas plašāk pazīstama kā Vette, ir raksturīgas zālienu klātas virsotnes (no kurām pazīstamākā ir Pavione kalna piramīda, 2335 m) un plaši nogulumiežu slāņi, ledāju baseini un karstu ieplakas.
Šis apgabals sākas paugurainajā teritorijā (Croce d'Aune, Col dei Mich, Val di San Martin), un tā stāvās takas turpinās skarbās, taču ļoti interesantās nogāzēs, kur vide atgādina skaudrās Pirmsalpu ainavas. Tipiska Dolomītu kalnu grupa ir Cimonega, kuras augstākā virsotne ir Sass de Mura (2550 m). Tā sasniedzama no dziļās ielejas Valle di Canzoi, no kuras iespējams nokļūt arī plakankalnēs Erera-Brendol un Piani Eterni – Alpi Feltrine tālākajā austrumu daļā. Kalnu masīvi Pizzocco un Agnelezze fantastiski apvieno Dolomītu kalnu un Pirmsalpu īpatnības.

Monti del Sole
Kalni Monti del Sole un to nogāzes Mis un Cordevole ir Parka nepieradinātās dabas sirds. Diženi un gandrīz nesasniedzami, tie ir kā dabas patvērums, kur dabas spēkus cilvēkam neizdodas uzveikt. Dziļas aizas, akmeņaini kanāli, nelieli ūdenskritumi, raupjas kores un atradzes un mežainas klintis jau nelielā augstumā veido neparasti valdzinošu ainavu, kas atgādina Alpu kalnu grēdas tālākos austrumu apgabalus.

Austrumu daļa
Nogāzē Bellunese mijas iespaidīgas dolomīta sienas (piemēram, Burel della Schiara) un zālainas virsotnes (Monte Serva). Sevišķi vērtīgs ir arī brīnišķīgais mežs Cajada baseinā un kalnu grupas Talvéna zālienu klātās un akmeņainās terases. Vēsās nogāzes pa labi no Maé strauta – Val Pramper un Val del Grisol – ir raksturīgas Dolomītu iekšējai daļai, spilgti kontrastējot ar skarbajām, stāvajām nogāzēm, kas redzamas ielejā Valle del Piave, starp Ponte nelle Alpi un Longarone.

Parkā atrodas divi mākslīgi veidoti ezeri – Lago del Mis un Lago de La Stua – Val Canzoi apgabalā.